Ventilācijas sistēmas

Ventilācijas sistēmas.pdf

Ventilācijas sistēmas.pptx

Energoefektivitāte ilgtspējīgai nākotnei.pdf

1. Kādi faktori ietekme dabīgās ventilācijas vilkmes spēku?

2. Kādi ir III kategorijai komforta parametri biroju telpā ziemas perioda saskaņa ar LVS EN 16798-1:2021 “Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1.daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis” standarta prasībām?

• • telpas temperatūra: ________ °C;
  • gaisa kustības ātrums darba zonā ________ m/s;
  • trokšņu līmenis _______ dB(A);
  • gaisa apmaiņa _______ _l/s x m²;
  • maksimāli pieļaujama CO₂ koncentrācija ________ppm;
  • relatīvais mitrums sausināšanai _________%RH.

3. Kāda ir rekomendējamie gaisa kustības ātrumi maģistrālajā gaisa vadā lai aerodinamiskais troksnis nepārsniegtu 30dB(A)?

• • apaļa gaisa vadā ______ m/s;
  • taisnstūra gaisa vadā _______ m/s.

4. Gaisa kustības ātrums apaļa gaisa vada Ø 315mm sastāda 5m/s. Noteikt:

• • plūsmas gaisa apjomu _______ m³/h;
  • lineārie spiediena zudumi _______ Pa/m.

5. Noteikt ekvivalento diametru taisnstūra gaisa vadam 600x400mm.

Ø ________ mm.

6. Noteikt siltumizolācijas biezumu gaisa vadam Ø 630 mm, ja temperatūras starpība ir 30°C.

_______ mm.

7. Gaisa vada izmērs 600 x 400mm, garums 50m. Sistēmu maksimālais darba spiediens 200Pa. Noteikt gaisa zudumus sekojošam kategorijām:

• • ATC1 kategorija ___________ ∑ m³/h; ____________ m³/h x m²;
  • ATC3 kategorija ___________ ∑ m³/h; ____________ m³/h x m²;
  • ATC5 kategorija ___________ ∑ m³/h; ____________ m³/h x m²;
  • ATC6 kategorija ___________ ∑ m³/h; ____________ m³/h x m².

8. Noteikt I, II un III kategorijai atbilstošas gaisa apmaiņas vienam cilvēkam biroju telpā:

I kategorija  _____l/(s uz cilvēku);

II kategorija  _____l/(s uz cilvēku);

III kategorija  _____l/(s uz cilvēku).

9. Noteikt III kategorijai atbilstošu gaisa apmaiņu guļamistabā ja tajā atrodas 2 cilvēki.

III kategorija  ___________ ∑ m³/h.

Gaisa apmaiņa

Onninen noderīga informacija

Gaisa vadu blivums

CO2

Caurules

Budžets

Результаты измерений

Tēma 1: Dabiskā ventilācija pret mehānisko ventilāciju – kad, kur un kāpēc?

Kādi ir galvenie energoefektivitātes un izmaksu argumenti par un pret dabiskās ventilācijas izmantošanu mūsdienu energoefektīvās ēkā (piem., mājai ar gandrīz nullei tuvu enerģijas patēriņu)?

Kādam tipam ēku (pēc mērķa, izmēra, atrašanās vietas) joprojām ir piemērotāka vienkārša, bet nekontrolējama dabiskā ventilācija?

Kā mēs varam apvienot abu sistēmu priekšrocības – vai pastāv veids, kā dabiskā ventilācija var darboties kā papildus vai sezonāls risinājums mehāniskajai sistēmai?

Tēma 2: Siltuma atgūšana (rekuperācija) – vai tā vienmēr atmaksājas?

Kādā punktā rekuperatora uzstādīšana kļūst ekonomiski pamatota? Apspriediet, ņemot vērā: ēkas lielumu, siltumtīklu cenas, elektroenerģijas cenu, sistēmas sarežģītību.

Kāda ir rekuperācijas tehnoloģiju hierarhija (pretplūsma, rotācija, šķidruma ķēde) no efektivitātes, izmaksu un uzturēšanas viedokļa? Kuru izvēlētos skolai, bet kuru – rūpnīcas darbnīcai?

Kādi ir lielākie ekspluatācijas izaicinājumi rekuperatoriem Latvijas klimatiskajos apstākļos (apsaldēšana, kondensāts, tīrīšana)? Kā tos novērst?

Tēma 3: Daudzdzīvokļu māja – ventilācijas politika un individuālā atbildība

Kāds ir optimālais ventilācijas risinājums daudzdzīvokļu mājai: centralizēta sistēma ar siltuma atgūšanu vai individuālas telpu iekārtas (decentralizēta ventilācija)? Apspriediet no dzīvokļa īpašnieka, būvsaimnieka un energoauditora skatupunkta.

Kā risināt konfliktu starp nepieciešamību pēc svaiga gaisa un vēlmi taupīt siltumu, kad daži iedzīvotāji pastāvīgi atver logus, bet citi to nedara? Vai eksistē "sabiedriski pieņemts" ventilācijas režīms?

Kas būtu godīgākais un efektīvākais siltumenerģijas uzskaites veids ēkā ar centralizētu ventilāciju?

Tēma 4: Rūpnieciskā ventilācija – drošība, enerģija un vide

Kāda ir loma un robežas vietējām nosūcējām (nosūcēji virs tehnoloģiskām iekārtām) attiecībā pret kopapmaiņas ventilāciju? Kad kura ir efektīvāka?

Kāds ir galvenais kompromiss, projektējot ventilāciju rūpnīcai: maksimāla gaisa kvalitāte (lielas plūsmas) vai minimāls enerģijas patēriņš? Vai pastāv "zelta vidusceļš"?

Kā apvienot piesārņotā gaisa attīrīšanas funkciju (filtrus, skruberus) ar enerģijas taupīšanas pasākumiem? Vai tīrīt visu gaisu daudz, vai efektīvi notvert piesārņojumu avota lokāli?

Tēma 5: Gaisa kvalitāte – neredzamie draudi un to kontrole

Kāds praktisks līmenis ir pietiekams gaisa kvalitātes monitorings biroja ēkā? Vai pietiek ar CO₂ sensoru, vai ir nepieciešami arī VOC, PM2.5 sensori? Kurš parametrs ir visinformativākais rādītājs?

Kā stimulēt ēku ekspluatantus regulāri tīrīt un mainīt filtrus, ja tiešās sekas (slikta pašsajūta) ir kumulatīvas un nemanāmas?

Vai gaistošo organisko savienojumu (VOC) problēmu mājās var efektīvi atrisināt tikai ar ventilāciju, vai obligāti nepieciešami arī speciāli filtri (oglekļa filtri)? Apspriediet attiecībā uz jaunām mājām un remontētām dzīvokļiem.

Tēma 6: Inteliģentās ventilācijas nākotne – digitālā vadība un "greenswashing"

Cik liela enerģijas taupīšanas rezerve slēpjas pārejā no pastāvīgas plūsmas ventilācijas uz pieprasījuma vadītu (DCV) sistēmu? Kādas telpas (skolas, teātri, lielveikali) varētu gūt vislielāko labumu?

Kādas ir būtiskās atšķirības starp vienkāršu taimeri ieslēgto ventilatoru un patiesi adaptīvu sistēmu, kas integrē datus no sensoru tīkla, laika prognozes un grafiku?

Kad ventilācijas risinājums kļūst par pārāk sarežģītu ("overengineering")? Vai vienkārša un uzticama sistēma ar nedaudz lielāku enerģijas patēriņu var būt labāka nekā augsta tehnoloģiju, bet nepārdomāti uzturēta sistēma?