Sekojiet jaunumiem soctīklos.

(+371) 2555 32 44

Projektēšanas uzdevums

Sākumlapa / Ventilācija / Projektēšanas uzdevums

Задание на проектирование

APKURES, VENTILĀCIJAS UN GAISA KONDICIONĒŠANAS SISTĒMU PROJEKTĒŠANAS UZDEVUMS

 

Objekta nosaukums: Projektēšanas uzdevuma forma
Objekta adrese:  
Pasūtītājs:  
Pasūtītāja pārstāvis:  
Sastādījis:

SIA “AERO MASTER”

Zentenes iela 24-44, Rīga, LV – 1069

Reģ. nr. 40103438867

Autors: Dmitrijs Ivancovs
Projekta sadaļas:  
Līguma numurs:  
Datums: 11.11.2016.

 

 

 

 

 

 

APSTIPRINU

Pasūtītājs

________________________ Vārds Uzvārds

___.________________20___g.

 

 

 

 

PROJEKTĒŠANAS uzdevums

 

Projekta dokumentācijas sagatavošana

priekš _________________________________________________________

______________________________________________________________

(darba, objekta nosaukums)

 

 

SASKAŅOTS

 

Arhitekts

________________________ Vārds Uzvārds

___.________________20___g.

 

Ing.

________________________ Vārds Uzvārds

___.________________20___g.

 

Tehnologs

________________________ Vārds Uzvārds

___.________________20___g.

 

 

Vadītājs

________________________ Vārds Uzvārds

___.________________20___g.

 

 

 

 

 

Satura radītājs

 

  1. Kopējie dati 1
  2. Projekta risinājumi. Galvenās prasības. 3
  3. Papildus prasības. 8

Pielikums 1. Būvniecības vietas klimatiskie apstākļi 9

Pielikums 2. Ēkas arhitektūras-plānošanas risinājums. 11

Pielikums 3. Iekštelpu klimatiskie apstākļi 13

Pielikums 4. Gaisa vadu blīvuma klases. 26

 

 

 

 

 

 

 

1.             Kopējie dati
Pamatprasību saraksts Prasību saturs
1.1.         Projektēšanas darbu pamatojums  Tiek norādīts dokumenta nosaukums (ar rekvizītiem) par projektēšanas vai būvniecības darbiem.
1.2.         Objekta atrašanās vieta (pilsēta, adrese)  
1.3.         Objekta nosaukums  
1.4.         Objekta pamatuzdevums Norāda ražošanas tehnoloģisko procesu, kas nosaka būvobjekta darbības virzienu.
1.5.         Finansējuma avots un mērķi

Mērķi:

1. Organizācija uzņēmumā ­_______________________________ ražošanu.

2. Palielināt izstrādājumu izlaides ­­­­­­__________________ uz ­­­_______________ gab.

3. Nodrošināt nepieciešamā komforta apstākļus, gaisa tīrību, temperatūras un mitruma režīmus saskaņā ar ­­___________________ prasībām, ka arī izpildīt ražošanas, montāžas un darba drošības instrukcijas.

Finansēšanas avoti:

Budžeta līdzekļi

Uzņēmuma līdzekļi.

Ārpusbudžeta līdzekļi (citi avoti, norādiet)

Maksimālā būvniecības izmaksa ____________ EUR ar PVN.

1.6.         Būvniecības veids

Jauna būvniecība.

Paplašināšana, tehniskā modernizēšana, rekonstrukcija.

(norādīt nosaukumu, objektu būvniecības un rekonstrukcijas, paplašināšanas, tehnisko aprīkojuma modernizēšanu, jaunai būvniecībai)

1.7.         Celtniecības etapi

1.8.         Būvniecības sākuma un beigu termiņi (būvniecības posmi un termiņi)

Jānorāda posmi, termiņi un secība projektēšanas, ekspertīzes, būvniecības un objektu nodošanas ekspluatācijā darbiem.

1.   Projektēšanas robežas.

2.   Projekta realizācijā pa kārtam.

1.9.         Projektēšanas stadijas

Darba dokumentācijas apjoms saskaņā ar projektēšanas uzdevumu, finansējuma plūsmu un celtniecības etapiem.

1.   Kalendārie termiņi darbu veikšanai.

2.   Skiču projekta izstrādes termiņi, līdz:

3.   Inženiertīklu savstarpēja saskaņošana (savietoto tīklu plāns, materiālu specifikācijas apjomu korekcijas):

4.   Tehniskā projekta nodošana uz ekspertīzi:

5.   Ekspertīze: norādīt dienu skaitu.

6.   Projekta korekcijas: norādīt dienu skaitu.

7.   Tehniskā projekta nodošanas termiņš:

1.10.     Prasības konkursa dokumentācijai

Noteikt, vai:

1. Izstrādāt projekta otro variantu priekš konkursa nav nepieciešams.

2. Izstrādāt projekta dokumentāciju pilnā apmērā divos variantos (norādīt prasības otram variantam).

3. Izstrādāt konceptuālo risinājumu arhitektūras risinājumu saskaņošanai.

1.11.     Sākotnēji atļauju dokumentācija

1. Dokumentu saraksts (norāda ar rekvizītiem, numurs, datums).

2. Zemes robežu plāns.

3. Tehniskie noteikumi par inženiertehnisko nodrošinājumu vai uzņēmuma līgumi gadījumā, ja uzņēmums  nodrošinās ar nepieciešamajiem energoresursiem (gadījumā, ja plānotai būvniecībai, rekonstrukcijai u.tml. nav nepieciešams enerģētikas resursu patēriņa apjoma palielināšana)

4. Esošo ēku un būvju izpildes rasējumi (inventarizācija, stāvu plāni ar eksplikāciju, griezumi).

5. Tehnoloģiskais process, izstrādājumu izgatavošanas tehnoloģiskais maršruts, karte.

1.12.     Pasūtītājs  Juridiskā persona, parakstījis līgumu.

1.13.     Projekta organizācija

(ģenerālais projektētājs)

Izvēlēts konkursa atlases kartībā (iespējams noteikt ar rīkojumu).

 

2.             Projekta risinājumi. Galvenās prasības.
Pamatprasību saraksts Prasību saturs
2.1.         Tehnoloģiskie risinājumi un iekārtas

Celtniecības, rekonstrukcijas, paplašināšanas, tehnoloģiskās restrukturizācijas tehniskie risinājumi.

Pasūtītāja pienākums norādīt un iesniegt:

1. Telpas, iecirkņu (cehu, ēkas) sarakstu, kuras ir iekļautas rekonstrukcijas, projektēšanas sastāvā.

2. Ražošanas procesa organizācijas prasības (ieskaitot tīrās telpas).

3. Darbu saraksts, kurus nepieciešams iekļaut projekta dokumentācijas sastāvā.

4. Komplektējošais, tehnoloģiskais, palīgiekārtu un līdzekļu sastāvs, ieskaitot noliktavas un mehanizācijas pacelšanas un transportēšanas iekārtas:

a) No jauna uzstādāmo;

b) Demontējamo;

c) Pārnesamo (pārvietojamo).

5. Izziņu un normatīvās dokumentācijas sarakstu.

6. Tehnoloģiskie procesi, ieskaitot nomenklatūru un izstrādājumu ražošanas skaitu (gadā) ar sadalījumu pa cehiem un iekārtu veidiem, ražošanas procesa darbietilpību, darba maiņu skaits, darba maiņu ilgums, ražošanas periodiskums, remonta, apkalpošanas, pārbaudes un izmēģinājumu skaits un ilgums gadā, ņemot vēra procesa nevienmeritātes un vienlaikus notikumu daudzumus.

7. Pamatojums par dārgo, unikālo un sarežģīto aprīkojumu izmantošanu projekta realizācijas laikā.

8. Noformētas aptaujas un izmaksu kalkulācijas lapas uz nestandarta aprīkojumu.

2.2.         Ražošanas pārvalde

Pie projektēšanas uzdevuma sastādīšanas nepieciešams norādīt projektēšanas tēmai saistošo informāciju.

1. Pie esošās ražošanas vai tehniskā aprīkojuma rekonstrukcijas viena ceha, korpusa robežās (pat tad, ja tiek pārplānotas darba platības, anulējas ražošanas darba vienības). Uzņēmuma dienesta un struktūrvienību sastāvs pieliekams kā shematisks pielikums pie projektēšanas uzdevuma.

2. Gadījumā, ja izmaiņas ražošanas vadības organizatoriskajā struktūrā, uzņēmumam pie projektēšanas uzdevuma jāpieliek jaunā pārvaldības struktūras shēma.

3. Pie jaunbūves plānošanas, ražošanas vadības shēma ar paskaidrojuma rakstu jāpieliek pie projektēšanas uzdevuma.

Projektēšanas uzdevuma jāietver:

a)   Struktūrvienību sastāvs (ražošanas vienības);

b)  Vadošo un inženiertehnisko personālu nomenklatūru;

c)   Darbinieku skaits ar kvalifikācijas koda norādi saskaņā ar MK not. 461 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”;

d)  Darbinieku skaits maiņās un attiecību starp vīriešiem un sievietēm;

2.3.         Darba laika režīmi un aprīkojuma (darba staciju) darba laika fonds.

Pie projekta dokumentācijas izstrādes jāņem vērā:

1. Darba režīms (nosaka pasūtītājs, ņemot vērā plānoto ražošanas organizāciju);

a) darbs maiņās – ________________

b) maiņas ilgums – 8 st. (6, 7 st.)

c) darba dienu skaits gadā – ______________

d) darba nedēļas ilgums – _____________

2. Efektīvais darba laika fonds gadā:

a) Aprīkojums, iekārtas;

b) Darba stacijas

2.4.         Prasības ražošanai un darbinieku darba aizsardzībai uzņēmumā

1. Lai noteiktu racionālus un tehnoloģiski efektīvus risinājumus, ir jāizstrādā ražošanas organizācijas princips.

2. Izstrādāt projekta sadaļu “Darba aizsardzības organizācija uzņēmumā un darba vietās”.

3. Veikt trokšņu spiediena aprēķinus darba vietās un izstrādāt pasākumus trokšņa līmeņa samazināšanai.

Pasūtītāja pienākums ir pielikt pie projektēšanas uzdevuma datus par tehnoloģisko iekārtu skaņas jaudām iecirknī, cehā, darba vietās (arī par esošām, pārvietojamām, nestandarta vai unikālām iekārtām, kurām tehniskā dokumentācijā nav noradītas skaņas jaudas).

4. Projektēšanas uzdevumā jāuzrada nepieciešamību organizēt:

a) ēdamistabu (ēdnīca _____cilv. sk., bufete);

b) pirmās palīdzības punktu;

c) atpūtas istabas;

d) telpas ar antistatisko pārklājumu ar pretestību ___Ω.

2.5.         Arhitektoniskie risinājumi

Ēkas iekšējā un ārējā izskata risinājumi.

Telpas aprīkojums un apdare (atsevišķi katrai telpas grupai):

1. Telpas nosūkums;

2. Ražošanas procesa tehnoloģiskais raksturojums un nosaukums;

3. Prasības pret grīdas, sienu, griestu, norobežojošo konstrukciju aprīkojumu un izbūvi;

4. Īpašas prasības (putekļu saturs, tīrības klase, apgaismojums, ventilācijas ierīkošana utt.);

5. Ugunsdrošības zonas nodalījums, telpas ugunsdrošības kategorijas (vai materiālu nosaukums, daudzums, kurš izmantojas telpās stundas vai maiņas laikā);

6. Ēkas klasifikācija;

Ja pasūtītājs uzskata par nepieciešamu projektēšanas laikā izmantot nereglamentētus normatīvos aktus un standartus, pasūtītāja pienākums ir norādīt tos projektēšanas uzdevumā un iesniegt projektēšanas organizācijai.

2.6.         Konstruktīvie risinājumi

Projekta risinājumus izstrādāt pamatojoties uz:

1. Būvlaukuma topogrāfijas, ģeoloģijas izpētes, meteoroloģijas datiem;

2. Esošo būvkonstrukciju tehniskās apsekošanas (instrumentālās) atzinumiem par konstrukcijas nestspēju un drošumu, ņemot vērā ēkas tehnoloģisko, funkcionālo pielietojumu.

2.7.         Ārējie inženiertīkli

1. Saskaņā ar tehniskiem noteikumiem par tīkla pieslēgumiem paredzēt būvniecību, rekonstrukciju, ierīkošanu, pārnešanu, demontāžu (izvelēties vajadzīgo) sekojošiem inženiertīkliem (ieskaitot tīklus, būvkonstrukcijas, iekārtas un aprīkojumu):

a) elektroapgāde;

b) ūdensapgāde;

c) ūdens novadīšanu (ieskaitot ražošanas un lietus kanalizāciju);

d) siltumapgāde;

e) sakaru tīkli;

f) gāzes apgāde (ieskaitot specgāzes apgādi).

2. Nepieciešams viennozīmīgi definēt šī punkta prasības. Šis puspunkts attiecas uz tīkliem, kuri atrodas būvlaukuma robežās. Ja pieslēgšanas objekts atrodas ārpus būvlaukuma teritorijas, uz kuru neatteicas šī projektēšanas uzdevuma prasības, tad pasūtītāja pienākums ir iesniegt projektēšanas organizācijai izejas datus:

a) Būvlaukuma savietoto tīklu plānu;

b) Pieslēguma punktu ar tehniskiem datiem;

c) Pieslēguma tehniskie noteikumi;

d) Pieslēguma trasējums (saskaņots ar zemes, teritorijas īpašniekiem);

e) Ziņas par tīkla trasējuma ierīkošanu ( kanālā, estakādē, zemē, gar ēkas norobežojošām konstrukcijām);

2.8.         Ēkas un būves Inženiertehniskā nodrošinājuma tīkli

Izstrādāt ēkas inženiertehniskā nodrošinājuma tīklus.

Paredzēt aprīkojumu sekojošiem inženiertīkliem (ieskaitot tīklus un iekārtas):

1. elektroapgādes (ieskaitot iezemēšanu, zibens aizsardzību, apgaismojumu);

2. ūdensapgāde (auksta, karsta ūdensapgāde, saimniecības un tehniskām vajadzībām, ugunsdzēšanai);

3. ūdens novadīšana (ieskaitot dažāda veida kanalizācijas sistēmas, drenāžas un lietus ūdeņu savākšana un novadīšana, notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana);

4. ventilācija, apkure un gaisa kondicionēšana (ieskaitot tehnoloģisko iekārtu nosūces gaisa attīrīšanu no gāzēm un putekļiem, dūmu novadīšana);

5. siltumapgāde (ieskaitot tvaika, pārkarsēta un auksta ūdens apgāde);

6. sakari (ieskaitot apziņošanu, signalizāciju, videonovērošanu, telefoniju, internettīklu, apsardzes sistēmu);

7. gāzes apgāde (ieskaitot apgādi ar saspiesto gaisu, speciālām gāzēm, dabas gāzi).

2.9.         Energonesēju avoti

Paredzēt rekonstrukciju, tehnisko modernizāciju (ja nepieciešams):

1. centrālais siltummezgls (uzrādīt atrašanās vietu);

2. katlumāja (uzrādīt siltumjaudu);

3. transformatoru apakšstacijas;

4. attīrīšanas iekārtas;

5. kompresoru telpas (norādīt spiedienu, jaudu);

6. gāzes sadilšanas punkts;

7. sūkņu stacijas

un t.t.

2.10.     Apkārtējās vides aizsardzība Izstrādāt projekta sadaļu “Apkārtējas vides aizsardzības pasākumu plāns”, pamatojoties uz projektēšanas uzdevumā norādītiem datiem, saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem un noteikumiem.
2.11.     Centralizēta ēku monitoringa un inženiertīklu vadības sistēma Izstrādāt sadaļu “Centralizēta ēku monitoringa un inženiertīklu vadības sistēma”
2.12.     Energoefektivitātes nodrošināšanas pasākumi Izstrādāt projekta sadaļu “Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi”
2.13.     Sistēmu nojaukšanas vai demontāžas pasākumi Izstrādāt projekta sadaļu “Sistēmu nojaukšanas pasākumu plāns”
2.14.      Pasākumi pieejas nodrošināšanai invalīdiem  
2.15.     Tāmju dokumentācijas prasības

Tāmes dokumentāciju izstrādāt atbilstoši tekošam cenas līmenim.

Tāmes dokumentāciju noformēt atbilstoši MK not. 330 LBN 501-15 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība”

2.16.     Ugunsdrošības pasākumu plāns Izstrādāt projekta sadaļu “Ugunsdrošības pasākumu plāns”
2.17.     Tehniski-ekonomiskie rādītāji Definēt projekta svarīgākās tehniski-ekonomiskās prasības.
2.18.     Projekta dokumentācijas saskaņošana Dokumentācijas veic pasūtītājs, nepieciešamības gadījumā piesaistot projekta organizācijas speciālistus.

 

3.             Papildus prasības
Prasību saraksts Prasību saturs
3.1.         Inženiertehnisko izmeklējumu nepieciešamība

Norādīt nepieciešamo inženiertehnisko izmeklējumu.

Izmeklējumu veic pasūtītājs.

3.2.         Celtniecības un rūpniecisko atkritumu pārstrādes pasākumi

Atkritumu izvešana un nodošana, ieskaitot būvgružus, notiek pēc līgumiem (līgumu kopijas jāpieliek pie projektēšanas uzdevuma projektēšanas).

Izvešanas attālums jāpieņem _______km.

3.3.         Apsardzes sistēmas Paredzēt ierobežotas piekļuves sistēmu vai sistēmu neizstrādāt.
3.4.         Ēdināšanas un medicīniskās aprūpes pasākumi Norādīt pie nepieciešamības.
3.5.         Energoefektivitātes pase Šajā projektā energoefektivitātes pasi izstrādāt un iekļaut nevajag.
3.6.         Projekta dokumentācija

Pasūtītājam nepieciešams norādīt projekta noformēšanas prasības un eksemplāru skaits.

Piemēram: 4 eks. papīra formātā (sējumos), 1 eks. elektroniskā veidā: pdf, doc.

3.7.          Izmaiņu un papildinājumu veikšana Šis projektēšanas uzdevums var tikt pārskatīts un papildināts, pusēm savstarpēji vienojoties, bet ne vēlāk par 30 kalendāra dienām pirms līgumā norādītās dokumentācijas nodošanas termiņu dienas. Izmaiņas nepieciešams rakstiski saskaņot ar uzdevuma apstiprinošo personu.
3.8.         Īpašie noteikumi

Autoruzraudzības izmaksas ir / nav (vajadzīgo pasvītrot) iekļautas šī līguma darbu apjomos.

Savietoto tīklu plāna izstrāde ir / nav (vajadzīgo pasvītrot) iekļauta šī līguma darbu apjomos.

 

 

 

 

Pielikums 1. Būvniecības vietas klimatiskie apstākļi

Jebkura ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskos rādītājus būvniecības vajadzībām Latvijas teritorijā nosaka pēc būvnormatīva LBN 003-15 “Būvklimatoloģija” 1.pielikuma tabulās ietverta tuvākā ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskie rādītāji.

 

  • Āra parametri ziemas periodā (Rīga).
Parametri Mērvienības Maks. Vidējais Izvēlēts Piezīmes
Gaisa temperatūra °C -20.7 0.0 -20.7 LBN 003-15, 6 un 7 tabula
Gaisa relatīvais mitrums %HR 100 80 79 LBN 003-15, 10.tabula.
Vēja virziens (Z,A,D,R) %   (D) 23 % Dienvidu LBN 003-01, 13.tabula.
Vēja ātrums m/sek 22.0 4.4 5

LBN 003-01, 14 un 15.tabula.

+10% pie telpas siltuma zudumiem, vēja ietekmes kompensācijai.

Grunts sasaluma dziļums cm 47 24 50 LBN 003-15, 15.tabula.

 

  • Āra parametri vasaras periodā.
Parametri Mērvienības Maks. Vidējais Izvēlēts Piezīmes
Gaisa temperatūra °C 25.5 22.4 27 LBN 003-15, 1. pielikums, 4.tabula
Gaisa relatīvais mitrums %HR 100 70 70 LBN 003-15, 1. pielikums, 10.tabula.
Vēja virziens (Z,A,D,R) %   (D) 23 % Dienvidu LBN 003-01, 1. pielikums, 13.tabula.
Vēja ātrums m/sek 15 4.4 4.4 LBN 003-01, 1. pielikums, 14 un 15.tabula.

 

  • Saules radiācija uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (LBN 003-15, 1. pielikums, 16.tabula).
Orientācija pēc debespusēm Mērvienības Maks. Summa dnn. Izvēlēts Piezīmes
Horizontāla virsma MJ/m2 (kWst/m2)[1]

2.89

(0.8028)

28.06

(7.794)

2.89

(0.8028)

No 9:00 līdz 15:00
Uz austrumiem orientēta vertikāla virsma MJ/m2 (kWst/m2)

2.68

(0.7444)

18.36

(5.1)

2.68

(0.7444)

Maksimāla intensitāte no 5:00 līdz 10:00
Uz dienvidiem orientēta vertikāla virsma MJ/m2 (kWst/m2)

2.31

(0.6417)

16.75

(4.653)

2.31

(0.6417)

Maksimāla intensitāte no 10:00 līdz 14:00
Uz rietumiem orientēta vertikāla virsma MJ/m2 (kWst/m2)

2.68

(0.7444)

18.36

(5.1)

2.68

(0.7444)

Maksimāla intensitāte no 14:00 līdz 19:00

Ēkas orientācija pēc debespusēm: http://www.suncalc.net/#/56.9525,23.9963,14/2013.07.04/21:37

Saules intensitātes kalkulators: http://re.jrc.ec.europa.eu/pvgis/apps4/pvest.php

 

  • Āra gaisa piesārņojuma rādītāji.

MK not. 1290. „Noteikumi par gaisa kvalitāti”.

Pārskati un novērtējumi par gaisa kvalitāti pieejami: „Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” mājas lapa.

 

  • Vides trokšņa robežlielumi[2]

MK not. 16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”.

Nr. p.k. Apbūves teritorijas izmantošanas funkcija Trokšņa robežlielumi[3]
Ldiena
(dB(A))
Lvakars
(dB(A))
Lnakts
(dB(A))
1. Individuālo (savrupmāju, mazstāvu vai viensētu) dzīvojamo māju, bērnu iestāžu, ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūves teritorija 55 50 45
2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 60 55 50
3. Publiskās apbūves teritorija (sabiedrisko un pārvaldes objektu teritorija, tai skaitā kultūras iestāžu, izglītības un zinātnes iestāžu, valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu un viesnīcu teritorija) (ar dzīvojamo apbūvi) 60 55 55
4. Jauktas apbūves teritorija, tai skaitā tirdzniecības un pakalpojumu būvju teritorija (ar dzīvojamo apbūvi) 65 60 55
5. Klusie rajoni apdzīvotās vietās 50 45 40
6. Biroju un publisko pakalpojumu sniedzēju apmeklētāju pieņemšanas telpas 45 45

 

Pielikums 2. Ēkas arhitektūras-plānošanas risinājums

Būvelementi Dzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi Publiskās ēkas, izņemot pansionātus, slimnīcas un bērnudārzus Ražošanas ēkas
  normatīvs maksimāls izvēlēts normatīvs maksimāls izvēlēts normatīvs maksimāls izvēlēts
Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu 0.15 k 0.20 k   0.20 k 0.25 k   0.25 k 0.35 k  
Grīdas uz grunts 0.15 k 0.20 k   0.20 k 0.25 k   0.30 k 0.40 k  
Sienas 0.18 k 0.23 k   0.20 k 0.25 k   0.25 k 0.30 k  
logi, balkona durvis un citas stiklotās konstrukcijas 1.30 k 1.80 k   1.40 k 1.80 k   1.60 k 1.80 k  
ēku ārdurvis 1.80 k 2.30 k   2.00 k 2.50 k   2.20 k 2.70 k  
Termiskie tilti ψRN 0.10 k 0.15 k   0.15 k 0.20 k   0.30 k 0.35 k  

Piezīme. k – temperatūras faktors.

Ja nav definēti projektējamās ēkas siltuma caurlaidības koeficienti, tad aprēķinos tiek izmantotas normatīvās vērtības.

 

  • Dati par ārējo norobežojošo konstrukciju lietoto materiālu būvfizikālajām īpašībām ( LBN 002-15 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” 6 un 7. tabula).
  • Būvelementu gaiscaurlaidība visai ēkai vai tās daļai, izteikta kā gaisa noplūde m3/(m2∙h) un izmērīta ar spiediena starpību 50 Pa (q50), nedrīkst pārsniegt sekojošas vērtības (LBN 002-15 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” daļa):
  • Logu atvēršanas iespējas. Telpas, kurās nav paredzētas dabīgas vēdināšanas iespējas jāparedz lielākas gaisa apmaiņas.
  • Logu apēnošanas iespējas. Ir, nav paredzēta apēnošana, no ārpuses, no iekšpuses, plēves, aizskari un t.t.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  • Trokšņu līmenis telpās.
Nr. p.k. Telpas lietošanas funkcija Trokšņa robežlielumi telpās[4]
LAeq,T (dBA)
dienā no plkst. 7.00
līdz 19.00
(LAeq, 07−19)
LAeq,T (dBA)
vakarā no plkst. 19.00
līdz 23.00
(LAeq, 19−23)
LAeq,T (dBA)
naktī no plkst. 23.00
līdz 7.00
(LAeq, 23−07)
1. Izglītības un audzināšanas iestāžu mācību telpas un lasītavas, apspriežu telpas 35 35
2. Ārstniecības iestāžu kabineti 40 40 40
3. Dzīvojamās telpas un guļamtelpas (tai skaitā bērnu iestādēs un sociālās aprūpes iestādēs)[5] 35 35 30
4. Ārstniecības un rehabilitācijas stacionāru slimnieku palātas5 35 30 30
5. Viesnīcu, viesu māju un moteļu numuri 40 35 35
6. Skatītāju (klausītāju) zāles un sakrālās telpas 30 30 30

 

Pielikums 3. Iekštelpu klimatiskie apstākļi

3.1. Gaisa apmaiņas daudzumu telpās nosaka pēc gāzes, siltuma un mitruma bilances aprēķina, rēķinot aukstajam, siltajam un starpsezonu laika apstākļiem.

Siltuma un mitruma izdalījumi no pieaugušiem cilvēkiem (vīriešiem)[6].

Rādītājs Siltuma W/cilv., un mitruma g/h*cilv izdalījumi no viena cilvēka pie telpas gaisa temperatūras, °C
10 15 20 25 30 35
Miera stāvoklī
Īstais siltums 140 120 90 60 40 10
Pilnais siltums 165 145 120 95 95 95
Mitrums 30 30 40 50 75 115
Viegls darbs
Īstais siltums 150 120 99 65 40 5
Pilnais siltums 180 160 151 145 145 145
Mitrums 40 55 75 115 150 200
Vidēja smaguma darbs
Īstais siltums 165 135 105 70 40 5
Pilnais siltums 215 210 205 200 200 200
Mitrums 70 110 140 185 230 280
Smags darbs
Īstais siltums 200 165 130 95 50 10
Pilnais siltums 290 290 290 290 290 290
Mitrums 135 185 240 295 355 415

 

  • Telpas gaisa piesārņojuma avoti, to raksturojums un piesārņojuma apjomi;

CO2 izdalījumi no viena cilvēka atkarībā no aktivitātes veida.

Aktivitātes veids CO2 izdalījumi no viena cilvēka
g/st. l/st.
Guļot (0,8 met) 18 12
Miera stāvoklis (1,0 met) 35 23
Viegls darbs (1,2 met) 45 30
Vidēja smaguma darbs (2,0 met) 68 45
Smags darbs (3,0 met)    
Pieļaujama CO2 koncentrācija telpās
Telpas pielietošanas veids Pieļaujamā koncentrācija
g/kg l
Dzīvojamās mājas 1.5 1.0
Slimnīcas 1.0 0.0
Telpas ar īslaicīgo (mazāk par 2 stundām) cilvēku klātbūtni 3.0 2.0
Orientējošie, āra gaisā CO2 satura lielumi
Apdzīvojamās vietas veids CO2 saturs āra gaisā
g/m3 l/ m3
Lielas pilsētas 0.9 0.6
Nelielas pilsētas[7] 0.7 0.47
Apdzīvotas vietas (ciemati) 0.6 0.4

 

 

  • Cilvēka vielmaiņas ātrums atkarība no kustības aktivitātes.
Kustības aktivitāte, poza Vielmaiņas ātrums
W/m2 (Y’) met (Y)
Guļus 46 0,8
Sēžot, atviegloti 58 1,0
Sēdošs darbs (birojā, mājās, skolā, laboratorijā) 70 1,2
Viegla fiziskā slodze, darbs stāvus (pērkot preces, vieglā rūpniecība) 93 1,6
Vidēja fiziskā aktivitāte, darbs stāvus (pārdevējs, mājas uzkopšana, mehāniska apstrāde) 116 2,0
Iešana uz horizontālas virsmas:
2 km/st. 110 1,9
3 km/st. 140 2,4
4 km/st. 165 2,8
5 km/st. 200 3,4

 

 

 

 

 

  • Temperatūras izolācija atkarībā no dažādiem apģērbu veidiem.
Nr. Darba apģērbi

clo

(X)

m2°∙C/W (X’)   Nr. Ikdienas apģērbs

clo

(X)

m2∙°C/W (X’)
1 Apakšbikses, kombinezons, zeķes, kurpes 0,70 0,110 9 Apakšbikses, krekls, šorti, vieglās zeķes, sandales 0,30 0,050
2 Apakšbikses, t-krekls, kombinezons, zeķes, kurpes 0,80 0,125 10 Apakšbikses, krekls ar īsām piedurknēm, vieglās bikses, vieglās zeķes, apavi 0,50 0,080
3 Apakšbikses, t-krekls, bikses, darba halāts, zeķes, kurpes 0,90 0,140 11 Apakšbiksītes, sieviešu apakšveļa, zeķubikses, kleita, kurpes 0,70 0,105
4 Apakšveļa, t-krekls, krekls, bikses, žaketes, zeķes, kurpes 1,00 0,155 12 Apakšveļa, krekls, bikses, zeķes, kurpes 0,70 0,110
5 Apakšveļa ar garām piedurknēm un apakšbiksēm, silta jaka, zeķes, kurpes 1,20 0,185 13 Apakšbikses, krekls, bikses, žaketes, zeķes, kurpes 1,00 0,155
6 Apakšējā ar īsām piedurknēm un apakšbiksēm, krekls, bikses, žaketes, smaga stepēta jaka un bikses, zeķes, kurpes 1,40 0,220 14 Apakšbiksītes, zeķubikses, blūze, gara svārka, jaka, kurpes 1,10 0,170
7 Apakšējā ar garam piedurknēm un apakšbiksēm, krekls, bikses, žaketes, smaga stepēta jaka un bikses, zeķes, kurpes cepures, cimdi 2,00 0,310 15 Apakšveļa ar garām piedurknēm un apakšbiksēm, krekls, bikses, džemperis, jaka, zeķes, kurpes 1,30 0,200
8 Apakšējā ar garam piedurknēm un apakšbiksēm, siltum aizsargāta jaka un bikses, siltinātas bikses,  zeķes, kurpes, cepure, cimdi 2,55 0,395 16 Apakšveļa ar īsām piedurknēm un apakšbiksēm, krekls, bikses, veste, jaka, mētelis, zeķes, kurpes 1,50 0,230

 

  • Gaisa apmaiņas noteikšanai pēc CO2 izdalījumiem
  • Telpas komforta līmeņa klasifikācija pēc CO2 līmeņa gaisā.

Rīgā CO2 koncentrācija āra gaisā sastāda ≈ 450 ppm. Pilsētas centra aprēķinos iespējams izmantot 550 ppm, nelielos ciematos 350 ppm.

 

  • Telpas komforta līmeņa klasifikācija pēc CO2 līmeņa nelielās pilsētās.

 

 

Piemērs nr. 1.
Dots:

Noteikt nepieciešamo gaisa apmaiņu telpā atbilstoši A klasei pie darba slodzes 3.0 met.

Cilvēku skaits telpā: 20 cilv.

Risinājums: Grafikā (3.8) meklējam A klases CO2 vērtību (900 ppm, horizontālās vērtības) un krustpunktu ar darba slodzes līkni 3.0 met (sarkana). Projekcija uz vertikālo asi būs nepieciešamais svaigā gaisa daudzums uz 1 cilvēku, 105 m3/h.
Rezultāts: Nepieciešamā gaisa apmaiņa A klasei pie 3.0 met: 105∙20=2100 m3/h.
Piemērs nr. 2.
Dots:

Noteikt nepieciešamo gaisa apmaiņu telpā atbilstoši B klasei pie darba slodzes 1.2 met.

Cilvēku skaits telpa: 20 cilv.

Risinājums: B klases CO2 vērtība ir 1100 ppm, un krustpunktu ar vieglas slodzes līkni 1.2 met (zaļa). Projekcijām uz vertikālo asi un nepieciešamais svaigā gaisa daudzums uz 1 cilvēku būs 40 m3/h.
Rezultāts: Nepieciešamā gaisa apmaiņa B klasei pie 1,2 met: 40∙20=800 m3/h.
Piemērs nr. 3.
Dots:

Noteikt nepieciešamo gaisa apmaiņu telpā atbilstoši C klasei pie darba slodzes 1.0 met.

Cilvēku skaits telpa: 20 cilv.

Rezultāts: Nepieciešamā gaisa apmaiņa C klasei pie 1,0 met: 16∙20=320 m3/h.
Secinājumi: Cilvēku aktivitātes veids lielākā mērā ietekmē gaisa kvalitāti telpās nekā A, B vai C kvalitātes ktiteriji. Piemēram, pie vieglas slodzes (1.2 met) starpība starp A klases (58 m3/h uz cilv.) un C klases (22 m3/h uz cilv.) sastāda 58-22=36 m3/h uz cilv., bet starp A klases smaga darba (3.0 met) un miera stāvokli (0.8 met) sastāda attiecīgi 105-28=77 m3/h uz cilv.

 

Piezīmes:

Aprēķinos netika ņemts vērā cilvēku dzimums, vecums un svars. Iespējams izmantot korekcijas koeficientus, sievietēm – 0.85, bērniem – 0.75.

 

  • Dažādo CO2 koncentrāciju sasniegšanas laiks pie vieglas darba slodzes (1.2 met).
Piemērs nr. 4. 1500ppm CO2 koncentrāciju sasniegšanas laiks pie vieglas darba slodzes (1.2 met)
Dots:

1.       Telpas izmēri 10m x 20m, griestu augstums 3m;

2.       Cilvēku skaits telpā: 20 cilv.

Risinājums:

1.       Telpas tilpums = 10∙20∙3=600m3

2.       Telpas tilpums uz 1 cilvēku = 600/20=30 m3/cilv.

3.       Grafikā meklējam attiecīgo tilpuma vērtību uz vienu cilvēku (horizontālās vērtības) un meklējam krustpunktu 1500 ppm līknes (dzeltena). Projekcija uz vertikālo asi būs rezultāts 1.3 stundas  vai 1.3∙60=78 minūtes.

Rezultāts: CO2 koncentrācija 1500 ppm tiks sasniegta pēc 78 minūtēm[8].
Piemērs nr. 5. Noteikt CO2 koncentrāciju pēc 8 stundām pie vieglas darba slodzes (1.2 met)
Dots:

1.       Telpas izmēri 4m x 5m, griestu augstums 2.5m;

2.       Cilvēku skaits telpā: 2 cilv.

Risinājums:

1.       Telpas tilpums = 4∙5∙2.5=50m3

2.       Telpas tilpums uz 1 cilvēku = 50/2=25 m3/cilv.

3.       Grafikā meklējam attiecīgo tilpuma vērtību uz vienu cilvēku (horizontālās vērtības) un 8 stundas (vertikālas, logaritmiskas vērtības), un meklējam krustpunktu.

4.       Krustpunkts atrodas virs 5000 ppm līknes.

Rezultāts: Pēc 8 stundām CO2 koncentrācija telpā pārsniegs 5000 ppm14.

 

  • 1000ppm sasniegšanas laiks telpā atkarībā no cilvēka aktivitātes.
Piemērs nr. 6. 1000ppm CO2 koncentrāciju sasniegšanas laiks pie nelielas slodzes (1.0 met)
Dots:

1.       Telpas izmēri 10m x 20m, griestu augstums 3m;

2.       Cilvēku skaits telpā: 20 cilv.

Risinājums:

1.       Telpas tilpums = 10∙20∙3=600m3

2.       Telpas tilpums uz 1 cilvēku = 600/20=30 m3/cilv.

3.       Grafikā meklējam attiecīgo tilpuma vērtību uz vienu cilvēku (horizontālās vērtības) un meklējam krustpunktu ar 1.0 met līkni (brūna). Projekcija uz vertikālo asi būs rezultāts 0.9, vai 0.9∙60=54 minūtes.

Rezultāts: CO2 koncentrācija 1000 ppm tiks sasniegta pēc 54 minūtēm14.

 

 

 

 

  • Optimāla (ekvivalenta) temperatūra[9] atkarībā no kustības aktivitātes un apģērbu veida.

Att. 1.3.1. Komforta līmenis – A;

PPD- prognozējams neapmierināto personu skaits <6%.

Att. 1.3.2. Komforta līmenis – B;

PPD- prognozējams neapmierināto personu skaits <10%.

     

PPD – prognozējams neapmierināto personu skaits;

Xapģērba siltumizolācija, clo;

X’– apģērba siltumizolācija, m2∙°C/W;

Yvielmaiņas ātrums (metabolisms), met;

Y’– vielmaiņas ātrums (metabolisms), W/m2;

Att. 1.3.3. Komforta līmenis – C;

PPD- prognozējams neapmierināto personu skaits <15%.

 

 

Piemērs nr. 7. Optimālas temperatūras aprēķins apkures sezonām.
Dots:

Cilvēka kustības aktivitāte – sēdošs darbs (biroja, mājas, skola, laboratorija). Vielmaiņas ātrums – 1.2 met.

Viegls apģērbu veids (apakšveļa, t-krekls, krekls, bikses, žaketes, zeķes, kurpes). Apģērba siltumizolācija – 1.0 clo;

Gaisa temperatūra darba zonā: 22°C. Siltuma starojuma temperatūra darba zonā: 16°C.

Noteikt: Optimālas temperatūras B komforta līmenim.
Risinājums:

1.       Attēlā 1.3.2. meklējam optimālo temperatūru B komforta līkni. Pie 1.2 met (Y asis) un 1.0 clo (X asis), optimāla temperatūra (X un Y ass krustpunkta) būs 20°C un pieļaujamais temperatūras diapazons apkārt optimālai temperatūrai ±2.5°C.

2.       Rezultējošā temperatūra =   °C;

kur: – gaisa temperatūra darba zonā, °C;

– siltumstarojuma temperatūra darba zonā, °C.

3.       Aprēķinam minimālo siltuma starojuma temperatūru darba zonā pie gaisa temperatūras 22°C:

.

4.       Aprēķinam nepieciešamo gaisa temperatūru pie siltuma starojuma temperatūras 16°C:

.

Rezultāts: Lai nodrošinātu B klases komforta līmeni ar PPD <10%, pie gaisa temperatūras telpā 22°C, siltuma starojuma temperatūrai jābūt ne zemāk par 18°C.
Secinājumi: Sildķermeņus jāizvieto tā, lai paceltu siltumstarojuma temperatūru no norobežojošām konstrukcijām no 16 līdz 18°C.
Piemērs nr. 8. Optimālas temperatūras aprēķins vasaras sezonām.
Dots:

Cilvēka kustības aktivitāte, poza (tabula 1.1) – sēdošs darbs (biroja, mājas, skola, laboratorija). Vielmaiņas ātrums – 1.2 met. Apģērbu veids (tabula 1.2) – apakšbiksītes, sieviešu apakšveļa, zeķubikses, kleita, kurpes. Apģērba siltumizolācija – 0.7 clo.

Gaisa temperatūra darba zonā: 21°C. Siltuma starojuma temperatūra darba zonā: 30°C.

Noteikt: Optimālas temperatūras C komforta līmenim.
Risinājums:

1.       Attēlā 1.3.3. meklējam optimālo temperatūru C komforta līkni. Pie 1.2 met (Y asis) un 0.7 clo (X asis) optimāla temperatūra (X un Y ass krustpunkta) būs 23°C un pieļaujamais temperatūras diapazons apkārt optimālai temperatūrai ±3.0°C.

2.       Aprēķinām maksimālo siltuma starojuma temperatūru darba zonā pie gaisa temperatūras 22°C:

.

3.       Aprēķinām nepieciešamo gaisa temperatūru pie siltuma starojuma temperatūras 35°C:

.

Rezultāts: Lai nodrošinātu C klases komforta līmeni ar PPD <15%, pie gaisa temperatūras telpā 21°C, siltuma starojuma temperatūrai jābūt zemāk par 25°C.
Secinājumi: Īpašu uzmanību jāpievērš logu apēnošanai, lai samazinātu siltuma starojuma intensitāti un paceltu komforta līmeni darba zonā.

 

  • Siltuma starojuma asimetrija darba zonā.
1.4.1.
1.4.2.
1.4.3.
1.4.4.
1.4.5.

Komforta līmenis:

A klase – zaļš;

B klase – zils;

C klase – sarkans.

 

Ja zaļā līnija pāriet uzreiz sarkana, tad A un B klases vērtības ir vienādas.

 

 

Piemērs nr.9.

Ja pie siltuma starojuma temperatūras starpība no aukstas sienas starp cilvēka labo un kreiso pusi sastādītu 8°C, tad  PPD – prognozējamais neapmierināto personu skaits sastādīs 2% (grafiks 1.4.3.), kas atbilst A un B klases komforta līmenim.

Ja rezultējošā temperatūras starpība starp sēdoša cilvēka kājām (0.1 m no grīdas līmeņa) un galvu (1.1 m no grīdas līmeņa) atšķirsies par 4°C, tad  PPD – prognozējamais neapmierināto personu skaits sastādīs 8.8% (grafiks 1.4.5.), kas atbilst C klases komforta līmenim.

 

  • Caurvēja ietekme uz komforta sajutu.

 

Grafikā atspoguļoti komforta izjūtas apstākļi pie nelielas aktivitātes, pārsvarā sēdošā stāvoklī (zemāk par 1.2 met) un lokālās turbulences intensitātes 40%. Pieaugot aktivitātes līmenim, caurvēja izjūta samazinās.

 

Piemērs nr. 10. Caurvēja ietekmes aprēķins apkures sezonas laikā.
Dots:

1.       Gaisa temperatūra darba zonā: 21°C

2.       PPD – prognozējams neapmierināto personu skaits: <15%

Atrast: Pieļaujamo gaisa kustības ātrumu darba zonā.
Risinājums:

Grafikā meklējam 21°C (horizontālās vērtības) un 15% (vertikālās vērtības) līnijas krustpunktu. Tuvākā krustpunktam līkne ir 0.15 m/sek. ar neapmierināto personas skaitu 16.7%.

15% PPD tiks sasniegti, ja gaisa kustības ātrums nepārsniegs 0.14 m/sek.

Rezultāts: Lai nodrošinātu 15% PPD, gaisa kustības ātrumam darba zonā jābūt ≤ 0.14 m/sek.
Secinājumi: Plānojot gaisa apmaiņas organizāciju telpās, lai samazinātu diskomforta ietekmi no caurvēja sajūtas, gaisu jāpadod zonās ar augstāko lokālo temperatūru.
Piemērs nr. 11. Caurvēja ietekmes aprēķins vasaras sezonas laikā.
Dots:

1.       Gaisa temperatūra darba zonā: 24°C

2.       Gaisa kustības ātrumu darba zonā: 0.25 m/sek.

Atrast: Prognozējamo neapmierināto personu skaits, %
Risinājums: Grafikā meklējam 24°C (horizontālas vērtības) un velkam līniju uz augšu līdz krustojumam ar 0,25 m/sek. līkni. Krustpunkta projekcija uz vertikālo asi = 25%
Rezultāts: Prognozējamo neapmierināto personu skaits sastādīs 25%

 

 

 

Pielikums 4. Gaisa vadu blīvuma klases

Piemērs nr. 12. Noteikt gaisa vadu gaisa zudumus A, B, C un D klasēm.
Dots:

Gaisa vada izmērs: 1.0 x 0.5 m, garums: 20 m;

Sistēmu maksimālais darba spiediens: 700 Pa.

Risinājums:

Uz horizontālas asis atrodam spiediena vērtību 700 Pa un meklējam krustpunktu attiecīgo blīvuma klases līknēm. Projecējam uz vertikālo asi un iegūstam gaisa zudumus m3/h un 1m2:

A klase – 6.86 m3/h uz 1m2; B klase – 2.26 m3/h uz 1m2; C klase – 0.78 m3/h uz 1m2;

D klase – 0.28 m3/h uz 1m2.

Gaisa vada norobežojošo virsmu laukums: (1.0+0.5)∙2∙20=60 m2;

Rezultāts:

Pārbaudāmā posma kopējiem gaisa zudumiem jābūt :

A klasei 6.86∙60≤ 412 m3/h; B klasei 2.26∙60≤ 136 m3/h;

C klasei 0.78∙60≤ 47 m3/h; D klasei 0.28∙60≤ 17 m3/h.

Piemērs nr. 13. Noteikt gaisa vadu gaisa zudumus A, B, C un D klasēm.
Dots:

Gaisa vada izmērs: 1.0 x 0.5 m, garums: 20 m;

Sistēmu maksimālais darba spiediens: 200 Pa.

Risinājums:

Analoģiski: A klase – 3.04 m3/h uz 1m2; B klase – 1.00 m3/h uz 1m2; C klase – 0.34 m3/h uz 1m2; D klase – 0.13 m3/h un 1m2;

Gaisa vada norobežojošo virsmu laukums: (1.0+0.5)∙2∙20=60 m2;

Rezultāts:

Pārbaudāmā posma kopējiem gaisa zudumiem jābūt:

A klasei 3.04∙60≤ 182 m3/h; B klasei 1.00∙60≤ 60 m3/h;

C klasei 0.34∙60≤ 20 m3/h; D klasei 0.13∙60≤ 8 m3/h;

[1] 1 MJ/m2 = 0.278 kWh/m2

[2] Vides trokšņa rādītāja LAeq, T robežlielumi ir trokšņa rādītāja Ldiena, Lnakts vai Lvakars robežlielumi atbilstošajā diennakts daļā.

 

[3] Aizsargjoslās gar autoceļiem (tai skaitā arī gar autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir mazāka nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā), aizsargjoslās gar dzelzceļiem un teritorijās, kas atrodas tuvāk par 30 m no stacionāriem trokšņa avotiem, vides trokšņa robežlielumi uzskatāmi par mērķlielumiem.

 

[4] Trokšņa robežlielumi nodrošināmi normālā telpu ekspluatācijas režīmā, tas ir, telpās ar aizvērtiem logiem un durvīm (izņemot ražotāja iebūvētos ventilācijas kanālus), ieslēgtu piespiedu ventilāciju un gaisa kondicionēšanu, kā arī apgaismojumu, neņemot vērā telpu izmantošanas funkcionālo (fona) troksni, piemēram, atskaņoto mūziku, darbinieku un apmeklētāju sarunas.

[5] Trokšņa rādītāja LAmax robežlielums naktī ir par 20 dBA lielāks nekā attiecīgais trokšņa rādītāja LAeq,T robežlielums naktī.

[6] Sievietēm tabulās norādītās vērtības ir jāreizina ar 0.85; bērniem no 12 gadiem ar 0.75.

[7] Pēc āra gaisa CO2 satura Rīga pieskaitāma pie nelielām pilsētām.

[8] Pie nosacījuma, ka telpā nenotiek vēdināšanas un ventilācijas procesi.

[9] Optimāla (ekvivalenta) temperatūra – iedomājamas apkārtējās vides, vienmērīga temperatūra, pie kuras cilvēks zaudē tikpat siltuma ar siltumstarojumu un konvekciju, cik reālā vidē ar nevienmērīgu temperatūru.