Sekojiet jaunumiem soctīklos.
Projektēšanas uzdevums
APKURES, VENTILĀCIJAS UN GAISA KONDICIONĒŠANAS SISTĒMU PROJEKTĒŠANAS UZDEVUMS
Objekta nosaukums: | Projektēšanas uzdevuma forma |
Objekta adrese: | |
Pasūtītājs: | |
Pasūtītāja pārstāvis: | |
Sastādījis: |
SIA “AERO MASTER” Zentenes iela 24-44, Rīga, LV – 1069 Reģ. nr. 40103438867 |
Autors: | Dmitrijs Ivancovs |
Projekta sadaļas: | |
Līguma numurs: | |
Datums: | 11.11.2016. |
|
APSTIPRINU Pasūtītājs ________________________ Vārds Uzvārds ___.________________20___g.
|
PROJEKTĒŠANAS uzdevums
Projekta dokumentācijas sagatavošana priekš _________________________________________________________ ______________________________________________________________ (darba, objekta nosaukums)
|
|
SASKAŅOTS | |
Arhitekts ________________________ Vārds Uzvārds ___.________________20___g. |
Ing. ________________________ Vārds Uzvārds ___.________________20___g. |
Tehnologs ________________________ Vārds Uzvārds ___.________________20___g.
|
Vadītājs ________________________ Vārds Uzvārds ___.________________20___g. |
Satura radītājs
Pielikums 1. Būvniecības vietas klimatiskie apstākļi 9
Pielikums 2. Ēkas arhitektūras-plānošanas risinājums. 11
Pielikums 3. Iekštelpu klimatiskie apstākļi 13
Pielikums 4. Gaisa vadu blīvuma klases. 26
Pielikums 1. Būvniecības vietas klimatiskie apstākļi
Jebkura ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskos rādītājus būvniecības vajadzībām Latvijas teritorijā nosaka pēc būvnormatīva LBN 003-15 “Būvklimatoloģija” 1.pielikuma tabulās ietverta tuvākā ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskie rādītāji.
- Āra parametri ziemas periodā (Rīga).
Parametri | Mērvienības | Maks. | Vidējais | Izvēlēts | Piezīmes |
Gaisa temperatūra | °C | -20.7 | 0.0 | -20.7 | LBN 003-15, 6 un 7 tabula |
Gaisa relatīvais mitrums | %HR | 100 | 80 | 79 | LBN 003-15, 10.tabula. |
Vēja virziens | (Z,A,D,R) % | (D) 23 % | Dienvidu | LBN 003-01, 13.tabula. | |
Vēja ātrums | m/sek | 22.0 | 4.4 | 5 |
LBN 003-01, 14 un 15.tabula. +10% pie telpas siltuma zudumiem, vēja ietekmes kompensācijai. |
Grunts sasaluma dziļums | cm | 47 | 24 | 50 | LBN 003-15, 15.tabula. |
- Āra parametri vasaras periodā.
Parametri | Mērvienības | Maks. | Vidējais | Izvēlēts | Piezīmes |
Gaisa temperatūra | °C | 25.5 | 22.4 | 27 | LBN 003-15, 1. pielikums, 4.tabula |
Gaisa relatīvais mitrums | %HR | 100 | 70 | 70 | LBN 003-15, 1. pielikums, 10.tabula. |
Vēja virziens | (Z,A,D,R) % | (D) 23 % | Dienvidu | LBN 003-01, 1. pielikums, 13.tabula. | |
Vēja ātrums | m/sek | 15 | 4.4 | 4.4 | LBN 003-01, 1. pielikums, 14 un 15.tabula. |
- Saules radiācija uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (LBN 003-15, 1. pielikums, 16.tabula).
Orientācija pēc debespusēm | Mērvienības | Maks. | Summa dnn. | Izvēlēts | Piezīmes |
Horizontāla virsma | MJ/m2 (kWst/m2)[1] |
2.89 (0.8028) |
28.06 (7.794) |
2.89 (0.8028) |
No 9:00 līdz 15:00 |
Uz austrumiem orientēta vertikāla virsma | MJ/m2 (kWst/m2) |
2.68 (0.7444) |
18.36 (5.1) |
2.68 (0.7444) |
Maksimāla intensitāte no 5:00 līdz 10:00 |
Uz dienvidiem orientēta vertikāla virsma | MJ/m2 (kWst/m2) |
2.31 (0.6417) |
16.75 (4.653) |
2.31 (0.6417) |
Maksimāla intensitāte no 10:00 līdz 14:00 |
Uz rietumiem orientēta vertikāla virsma | MJ/m2 (kWst/m2) |
2.68 (0.7444) |
18.36 (5.1) |
2.68 (0.7444) |
Maksimāla intensitāte no 14:00 līdz 19:00 |
Ēkas orientācija pēc debespusēm: http://www.suncalc.net/#/56.9525,23.9963,14/2013.07.04/21:37
Saules intensitātes kalkulators: http://re.jrc.ec.europa.eu/pvgis/apps4/pvest.php
- Āra gaisa piesārņojuma rādītāji.
MK not. 1290. „Noteikumi par gaisa kvalitāti”.
Pārskati un novērtējumi par gaisa kvalitāti pieejami: „Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” mājas lapa.
- Vides trokšņa robežlielumi[2]
MK not. 16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”.
Nr. p.k. | Apbūves teritorijas izmantošanas funkcija | Trokšņa robežlielumi[3] | ||
Ldiena (dB(A)) |
Lvakars (dB(A)) |
Lnakts (dB(A)) |
||
1. | Individuālo (savrupmāju, mazstāvu vai viensētu) dzīvojamo māju, bērnu iestāžu, ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūves teritorija | 55 | 50 | 45 |
2. | Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija | 60 | 55 | 50 |
3. | Publiskās apbūves teritorija (sabiedrisko un pārvaldes objektu teritorija, tai skaitā kultūras iestāžu, izglītības un zinātnes iestāžu, valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu un viesnīcu teritorija) (ar dzīvojamo apbūvi) | 60 | 55 | 55 |
4. | Jauktas apbūves teritorija, tai skaitā tirdzniecības un pakalpojumu būvju teritorija (ar dzīvojamo apbūvi) | 65 | 60 | 55 |
5. | Klusie rajoni apdzīvotās vietās | 50 | 45 | 40 |
6. | Biroju un publisko pakalpojumu sniedzēju apmeklētāju pieņemšanas telpas | 45 | 45 | − |
Pielikums 2. Ēkas arhitektūras-plānošanas risinājums
- Būvelementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URN W/(m2∙K) un ψRN W/(m∙K) vērtības (LBN 002-15 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” 1 un 2. tabula).
Būvelementi | Dzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi | Publiskās ēkas, izņemot pansionātus, slimnīcas un bērnudārzus | Ražošanas ēkas | ||||||
normatīvs | maksimāls | izvēlēts | normatīvs | maksimāls | izvēlēts | normatīvs | maksimāls | izvēlēts | |
Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu | 0.15 k | 0.20 k | 0.20 k | 0.25 k | 0.25 k | 0.35 k | |||
Grīdas uz grunts | 0.15 k | 0.20 k | 0.20 k | 0.25 k | 0.30 k | 0.40 k | |||
Sienas | 0.18 k | 0.23 k | 0.20 k | 0.25 k | 0.25 k | 0.30 k | |||
logi, balkona durvis un citas stiklotās konstrukcijas | 1.30 k | 1.80 k | 1.40 k | 1.80 k | 1.60 k | 1.80 k | |||
ēku ārdurvis | 1.80 k | 2.30 k | 2.00 k | 2.50 k | 2.20 k | 2.70 k | |||
Termiskie tilti ψRN | 0.10 k | 0.15 k | 0.15 k | 0.20 k | 0.30 k | 0.35 k |
Piezīme. k – temperatūras faktors.
Ja nav definēti projektējamās ēkas siltuma caurlaidības koeficienti, tad aprēķinos tiek izmantotas normatīvās vērtības.
- Dati par ārējo norobežojošo konstrukciju lietoto materiālu būvfizikālajām īpašībām ( LBN 002-15 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” 6 un 7. tabula).
- Būvelementu gaiscaurlaidība visai ēkai vai tās daļai, izteikta kā gaisa noplūde m3/(m2∙h) un izmērīta ar spiediena starpību 50 Pa (q50), nedrīkst pārsniegt sekojošas vērtības (LBN 002-15 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” daļa):
- Logu atvēršanas iespējas. Telpas, kurās nav paredzētas dabīgas vēdināšanas iespējas jāparedz lielākas gaisa apmaiņas.
- Logu apēnošanas iespējas. Ir, nav paredzēta apēnošana, no ārpuses, no iekšpuses, plēves, aizskari un t.t.
- Trokšņu līmenis telpās.
Nr. p.k. | Telpas lietošanas funkcija | Trokšņa robežlielumi telpās[4] | ||
LAeq,T (dBA) dienā no plkst. 7.00 līdz 19.00 (LAeq, 07−19) |
LAeq,T (dBA) vakarā no plkst. 19.00 līdz 23.00 (LAeq, 19−23) |
LAeq,T (dBA) naktī no plkst. 23.00 līdz 7.00 (LAeq, 23−07) |
||
1. | Izglītības un audzināšanas iestāžu mācību telpas un lasītavas, apspriežu telpas | 35 | 35 | − |
2. | Ārstniecības iestāžu kabineti | 40 | 40 | 40 |
3. | Dzīvojamās telpas un guļamtelpas (tai skaitā bērnu iestādēs un sociālās aprūpes iestādēs)[5] | 35 | 35 | 30 |
4. | Ārstniecības un rehabilitācijas stacionāru slimnieku palātas5 | 35 | 30 | 30 |
5. | Viesnīcu, viesu māju un moteļu numuri | 40 | 35 | 35 |
6. | Skatītāju (klausītāju) zāles un sakrālās telpas | 30 | 30 | 30 |
Pielikums 3. Iekštelpu klimatiskie apstākļi
3.1. Gaisa apmaiņas daudzumu telpās nosaka pēc gāzes, siltuma un mitruma bilances aprēķina, rēķinot aukstajam, siltajam un starpsezonu laika apstākļiem.
Siltuma un mitruma izdalījumi no pieaugušiem cilvēkiem (vīriešiem)[6].
Rādītājs | Siltuma W/cilv., un mitruma g/h*cilv izdalījumi no viena cilvēka pie telpas gaisa temperatūras, °C | |||||
10 | 15 | 20 | 25 | 30 | 35 | |
Miera stāvoklī | ||||||
Īstais siltums | 140 | 120 | 90 | 60 | 40 | 10 |
Pilnais siltums | 165 | 145 | 120 | 95 | 95 | 95 |
Mitrums | 30 | 30 | 40 | 50 | 75 | 115 |
Viegls darbs | ||||||
Īstais siltums | 150 | 120 | 99 | 65 | 40 | 5 |
Pilnais siltums | 180 | 160 | 151 | 145 | 145 | 145 |
Mitrums | 40 | 55 | 75 | 115 | 150 | 200 |
Vidēja smaguma darbs | ||||||
Īstais siltums | 165 | 135 | 105 | 70 | 40 | 5 |
Pilnais siltums | 215 | 210 | 205 | 200 | 200 | 200 |
Mitrums | 70 | 110 | 140 | 185 | 230 | 280 |
Smags darbs | ||||||
Īstais siltums | 200 | 165 | 130 | 95 | 50 | 10 |
Pilnais siltums | 290 | 290 | 290 | 290 | 290 | 290 |
Mitrums | 135 | 185 | 240 | 295 | 355 | 415 |
- Telpas gaisa piesārņojuma avoti, to raksturojums un piesārņojuma apjomi;
CO2 izdalījumi no viena cilvēka atkarībā no aktivitātes veida.
Aktivitātes veids | CO2 izdalījumi no viena cilvēka | |
g/st. | l/st. | |
Guļot (0,8 met) | 18 | 12 |
Miera stāvoklis (1,0 met) | 35 | 23 |
Viegls darbs (1,2 met) | 45 | 30 |
Vidēja smaguma darbs (2,0 met) | 68 | 45 |
Smags darbs (3,0 met) | ||
Pieļaujama CO2 koncentrācija telpās | ||
Telpas pielietošanas veids | Pieļaujamā koncentrācija | |
g/kg | l | |
Dzīvojamās mājas | 1.5 | 1.0 |
Slimnīcas | 1.0 | 0.0 |
Telpas ar īslaicīgo (mazāk par 2 stundām) cilvēku klātbūtni | 3.0 | 2.0 |
Orientējošie, āra gaisā CO2 satura lielumi | ||
Apdzīvojamās vietas veids | CO2 saturs āra gaisā | |
g/m3 | l/ m3 | |
Lielas pilsētas | 0.9 | 0.6 |
Nelielas pilsētas[7] | 0.7 | 0.47 |
Apdzīvotas vietas (ciemati) | 0.6 | 0.4 |
- Gaisa kvalitāti un vēlamos parametrus attiecīgajās telpās nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 7730. (http://sustainabilityworkshop.autodesk.com/buildings/human-thermal-comfort )
- Cilvēka vielmaiņas ātrums atkarība no kustības aktivitātes.
Kustības aktivitāte, poza | Vielmaiņas ātrums | |
W/m2 (Y’) | met (Y) | |
Guļus | 46 | 0,8 |
Sēžot, atviegloti | 58 | 1,0 |
Sēdošs darbs (birojā, mājās, skolā, laboratorijā) | 70 | 1,2 |
Viegla fiziskā slodze, darbs stāvus (pērkot preces, vieglā rūpniecība) | 93 | 1,6 |
Vidēja fiziskā aktivitāte, darbs stāvus (pārdevējs, mājas uzkopšana, mehāniska apstrāde) | 116 | 2,0 |
Iešana uz horizontālas virsmas: | ||
2 km/st. | 110 | 1,9 |
3 km/st. | 140 | 2,4 |
4 km/st. | 165 | 2,8 |
5 km/st. | 200 | 3,4 |
- Temperatūras izolācija atkarībā no dažādiem apģērbu veidiem.
Nr. | Darba apģērbi |
clo (X) |
m2°∙C/W (X’) | Nr. | Ikdienas apģērbs |
clo (X) |
m2∙°C/W (X’) | |
1 | Apakšbikses, kombinezons, zeķes, kurpes | 0,70 | 0,110 | 9 | Apakšbikses, krekls, šorti, vieglās zeķes, sandales | 0,30 | 0,050 | |
2 | Apakšbikses, t-krekls, kombinezons, zeķes, kurpes | 0,80 | 0,125 | 10 | Apakšbikses, krekls ar īsām piedurknēm, vieglās bikses, vieglās zeķes, apavi | 0,50 | 0,080 | |
3 | Apakšbikses, t-krekls, bikses, darba halāts, zeķes, kurpes | 0,90 | 0,140 | 11 | Apakšbiksītes, sieviešu apakšveļa, zeķubikses, kleita, kurpes | 0,70 | 0,105 | |
4 | Apakšveļa, t-krekls, krekls, bikses, žaketes, zeķes, kurpes | 1,00 | 0,155 | 12 | Apakšveļa, krekls, bikses, zeķes, kurpes | 0,70 | 0,110 | |
5 | Apakšveļa ar garām piedurknēm un apakšbiksēm, silta jaka, zeķes, kurpes | 1,20 | 0,185 | 13 | Apakšbikses, krekls, bikses, žaketes, zeķes, kurpes | 1,00 | 0,155 | |
6 | Apakšējā ar īsām piedurknēm un apakšbiksēm, krekls, bikses, žaketes, smaga stepēta jaka un bikses, zeķes, kurpes | 1,40 | 0,220 | 14 | Apakšbiksītes, zeķubikses, blūze, gara svārka, jaka, kurpes | 1,10 | 0,170 | |
7 | Apakšējā ar garam piedurknēm un apakšbiksēm, krekls, bikses, žaketes, smaga stepēta jaka un bikses, zeķes, kurpes cepures, cimdi | 2,00 | 0,310 | 15 | Apakšveļa ar garām piedurknēm un apakšbiksēm, krekls, bikses, džemperis, jaka, zeķes, kurpes | 1,30 | 0,200 | |
8 | Apakšējā ar garam piedurknēm un apakšbiksēm, siltum aizsargāta jaka un bikses, siltinātas bikses, zeķes, kurpes, cepure, cimdi | 2,55 | 0,395 | 16 | Apakšveļa ar īsām piedurknēm un apakšbiksēm, krekls, bikses, veste, jaka, mētelis, zeķes, kurpes | 1,50 | 0,230 |
- Gaisa apmaiņas noteikšanai pēc CO2 izdalījumiem
- Telpas komforta līmeņa klasifikācija pēc CO2 līmeņa gaisā.
Rīgā CO2 koncentrācija āra gaisā sastāda ≈ 450 ppm. Pilsētas centra aprēķinos iespējams izmantot 550 ppm, nelielos ciematos 350 ppm.
- Telpas komforta līmeņa klasifikācija pēc CO2 līmeņa nelielās pilsētās.
Piemērs nr. 1. | |
Dots: |
Noteikt nepieciešamo gaisa apmaiņu telpā atbilstoši A klasei pie darba slodzes 3.0 met. Cilvēku skaits telpā: 20 cilv. |
Risinājums: | Grafikā (3.8) meklējam A klases CO2 vērtību (900 ppm, horizontālās vērtības) un krustpunktu ar darba slodzes līkni 3.0 met (sarkana). Projekcija uz vertikālo asi būs nepieciešamais svaigā gaisa daudzums uz 1 cilvēku, 105 m3/h. |
Rezultāts: | Nepieciešamā gaisa apmaiņa A klasei pie 3.0 met: 105∙20=2100 m3/h. |
Piemērs nr. 2. | |
Dots: |
Noteikt nepieciešamo gaisa apmaiņu telpā atbilstoši B klasei pie darba slodzes 1.2 met. Cilvēku skaits telpa: 20 cilv. |
Risinājums: | B klases CO2 vērtība ir 1100 ppm, un krustpunktu ar vieglas slodzes līkni 1.2 met (zaļa). Projekcijām uz vertikālo asi un nepieciešamais svaigā gaisa daudzums uz 1 cilvēku būs 40 m3/h. |
Rezultāts: | Nepieciešamā gaisa apmaiņa B klasei pie 1,2 met: 40∙20=800 m3/h. |
Piemērs nr. 3. | |
Dots: |
Noteikt nepieciešamo gaisa apmaiņu telpā atbilstoši C klasei pie darba slodzes 1.0 met. Cilvēku skaits telpa: 20 cilv. |
Rezultāts: | Nepieciešamā gaisa apmaiņa C klasei pie 1,0 met: 16∙20=320 m3/h. |
Secinājumi: | Cilvēku aktivitātes veids lielākā mērā ietekmē gaisa kvalitāti telpās nekā A, B vai C kvalitātes ktiteriji. Piemēram, pie vieglas slodzes (1.2 met) starpība starp A klases (58 m3/h uz cilv.) un C klases (22 m3/h uz cilv.) sastāda 58-22=36 m3/h uz cilv., bet starp A klases smaga darba (3.0 met) un miera stāvokli (0.8 met) sastāda attiecīgi 105-28=77 m3/h uz cilv. |
Piezīmes:
Aprēķinos netika ņemts vērā cilvēku dzimums, vecums un svars. Iespējams izmantot korekcijas koeficientus, sievietēm – 0.85, bērniem – 0.75.
- Dažādo CO2 koncentrāciju sasniegšanas laiks pie vieglas darba slodzes (1.2 met).
Piemērs nr. 4. 1500ppm CO2 koncentrāciju sasniegšanas laiks pie vieglas darba slodzes (1.2 met) | |
Dots: |
1. Telpas izmēri 10m x 20m, griestu augstums 3m; 2. Cilvēku skaits telpā: 20 cilv. |
Risinājums: |
1. Telpas tilpums = 10∙20∙3=600m3 2. Telpas tilpums uz 1 cilvēku = 600/20=30 m3/cilv. 3. Grafikā meklējam attiecīgo tilpuma vērtību uz vienu cilvēku (horizontālās vērtības) un meklējam krustpunktu 1500 ppm līknes (dzeltena). Projekcija uz vertikālo asi būs rezultāts 1.3 stundas vai 1.3∙60=78 minūtes. |
Rezultāts: | CO2 koncentrācija 1500 ppm tiks sasniegta pēc 78 minūtēm[8]. |
Piemērs nr. 5. Noteikt CO2 koncentrāciju pēc 8 stundām pie vieglas darba slodzes (1.2 met) | |
Dots: |
1. Telpas izmēri 4m x 5m, griestu augstums 2.5m; 2. Cilvēku skaits telpā: 2 cilv. |
Risinājums: |
1. Telpas tilpums = 4∙5∙2.5=50m3 2. Telpas tilpums uz 1 cilvēku = 50/2=25 m3/cilv. 3. Grafikā meklējam attiecīgo tilpuma vērtību uz vienu cilvēku (horizontālās vērtības) un 8 stundas (vertikālas, logaritmiskas vērtības), un meklējam krustpunktu. 4. Krustpunkts atrodas virs 5000 ppm līknes. |
Rezultāts: | Pēc 8 stundām CO2 koncentrācija telpā pārsniegs 5000 ppm14. |
- 1000ppm sasniegšanas laiks telpā atkarībā no cilvēka aktivitātes.
Piemērs nr. 6. 1000ppm CO2 koncentrāciju sasniegšanas laiks pie nelielas slodzes (1.0 met) | |
Dots: |
1. Telpas izmēri 10m x 20m, griestu augstums 3m; 2. Cilvēku skaits telpā: 20 cilv. |
Risinājums: |
1. Telpas tilpums = 10∙20∙3=600m3 2. Telpas tilpums uz 1 cilvēku = 600/20=30 m3/cilv. 3. Grafikā meklējam attiecīgo tilpuma vērtību uz vienu cilvēku (horizontālās vērtības) un meklējam krustpunktu ar 1.0 met līkni (brūna). Projekcija uz vertikālo asi būs rezultāts 0.9, vai 0.9∙60=54 minūtes. |
Rezultāts: | CO2 koncentrācija 1000 ppm tiks sasniegta pēc 54 minūtēm14. |
- Optimāla (ekvivalenta) temperatūra[9] atkarībā no kustības aktivitātes un apģērbu veida.
Att. 1.3.1. Komforta līmenis – A; PPD- prognozējams neapmierināto personu skaits <6%. |
Att. 1.3.2. Komforta līmenis – B; PPD- prognozējams neapmierināto personu skaits <10%. |
PPD – prognozējams neapmierināto personu skaits; X– apģērba siltumizolācija, clo; X’– apģērba siltumizolācija, m2∙°C/W; Y– vielmaiņas ātrums (metabolisms), met; Y’– vielmaiņas ātrums (metabolisms), W/m2; |
|
Att. 1.3.3. Komforta līmenis – C; PPD- prognozējams neapmierināto personu skaits <15%. |
Piemērs nr. 7. Optimālas temperatūras aprēķins apkures sezonām. | |
Dots: |
Cilvēka kustības aktivitāte – sēdošs darbs (biroja, mājas, skola, laboratorija). Vielmaiņas ātrums – 1.2 met. Viegls apģērbu veids (apakšveļa, t-krekls, krekls, bikses, žaketes, zeķes, kurpes). Apģērba siltumizolācija – 1.0 clo; Gaisa temperatūra darba zonā: 22°C. Siltuma starojuma temperatūra darba zonā: 16°C. |
Noteikt: | Optimālas temperatūras B komforta līmenim. |
Risinājums: |
1. Attēlā 1.3.2. meklējam optimālo temperatūru B komforta līkni. Pie 1.2 met (Y asis) un 1.0 clo (X asis), optimāla temperatūra (X un Y ass krustpunkta) būs 20°C un pieļaujamais temperatūras diapazons apkārt optimālai temperatūrai ±2.5°C. 2. Rezultējošā temperatūra = °C; kur: – gaisa temperatūra darba zonā, °C; – siltumstarojuma temperatūra darba zonā, °C. 3. Aprēķinam minimālo siltuma starojuma temperatūru darba zonā pie gaisa temperatūras 22°C: . 4. Aprēķinam nepieciešamo gaisa temperatūru pie siltuma starojuma temperatūras 16°C: . |
Rezultāts: | Lai nodrošinātu B klases komforta līmeni ar PPD <10%, pie gaisa temperatūras telpā 22°C, siltuma starojuma temperatūrai jābūt ne zemāk par 18°C. |
Secinājumi: | Sildķermeņus jāizvieto tā, lai paceltu siltumstarojuma temperatūru no norobežojošām konstrukcijām no 16 līdz 18°C. |
Piemērs nr. 8. Optimālas temperatūras aprēķins vasaras sezonām. | |
Dots: |
Cilvēka kustības aktivitāte, poza (tabula 1.1) – sēdošs darbs (biroja, mājas, skola, laboratorija). Vielmaiņas ātrums – 1.2 met. Apģērbu veids (tabula 1.2) – apakšbiksītes, sieviešu apakšveļa, zeķubikses, kleita, kurpes. Apģērba siltumizolācija – 0.7 clo. Gaisa temperatūra darba zonā: 21°C. Siltuma starojuma temperatūra darba zonā: 30°C. |
Noteikt: | Optimālas temperatūras C komforta līmenim. |
Risinājums: |
1. Attēlā 1.3.3. meklējam optimālo temperatūru C komforta līkni. Pie 1.2 met (Y asis) un 0.7 clo (X asis) optimāla temperatūra (X un Y ass krustpunkta) būs 23°C un pieļaujamais temperatūras diapazons apkārt optimālai temperatūrai ±3.0°C. 2. Aprēķinām maksimālo siltuma starojuma temperatūru darba zonā pie gaisa temperatūras 22°C: . 3. Aprēķinām nepieciešamo gaisa temperatūru pie siltuma starojuma temperatūras 35°C: . |
Rezultāts: | Lai nodrošinātu C klases komforta līmeni ar PPD <15%, pie gaisa temperatūras telpā 21°C, siltuma starojuma temperatūrai jābūt zemāk par 25°C. |
Secinājumi: | Īpašu uzmanību jāpievērš logu apēnošanai, lai samazinātu siltuma starojuma intensitāti un paceltu komforta līmeni darba zonā. |
|
|
||||
|
|
||||
Komforta līmenis: A klase – zaļš; B klase – zils; C klase – sarkans.
Ja zaļā līnija pāriet uzreiz sarkana, tad A un B klases vērtības ir vienādas.
|
|||||
Piemērs nr.9. Ja pie siltuma starojuma temperatūras starpība no aukstas sienas starp cilvēka labo un kreiso pusi sastādītu 8°C, tad PPD – prognozējamais neapmierināto personu skaits sastādīs 2% (grafiks 1.4.3.), kas atbilst A un B klases komforta līmenim. Ja rezultējošā temperatūras starpība starp sēdoša cilvēka kājām (0.1 m no grīdas līmeņa) un galvu (1.1 m no grīdas līmeņa) atšķirsies par 4°C, tad PPD – prognozējamais neapmierināto personu skaits sastādīs 8.8% (grafiks 1.4.5.), kas atbilst C klases komforta līmenim. |
- Caurvēja ietekme uz komforta sajutu.
Grafikā atspoguļoti komforta izjūtas apstākļi pie nelielas aktivitātes, pārsvarā sēdošā stāvoklī (zemāk par 1.2 met) un lokālās turbulences intensitātes 40%. Pieaugot aktivitātes līmenim, caurvēja izjūta samazinās.
Piemērs nr. 10. Caurvēja ietekmes aprēķins apkures sezonas laikā. | |
Dots: |
1. Gaisa temperatūra darba zonā: 21°C 2. PPD – prognozējams neapmierināto personu skaits: <15% |
Atrast: | Pieļaujamo gaisa kustības ātrumu darba zonā. |
Risinājums: |
Grafikā meklējam 21°C (horizontālās vērtības) un 15% (vertikālās vērtības) līnijas krustpunktu. Tuvākā krustpunktam līkne ir 0.15 m/sek. ar neapmierināto personas skaitu 16.7%. 15% PPD tiks sasniegti, ja gaisa kustības ātrums nepārsniegs 0.14 m/sek. |
Rezultāts: | Lai nodrošinātu 15% PPD, gaisa kustības ātrumam darba zonā jābūt ≤ 0.14 m/sek. |
Secinājumi: | Plānojot gaisa apmaiņas organizāciju telpās, lai samazinātu diskomforta ietekmi no caurvēja sajūtas, gaisu jāpadod zonās ar augstāko lokālo temperatūru. |
Piemērs nr. 11. Caurvēja ietekmes aprēķins vasaras sezonas laikā. | |
Dots: |
1. Gaisa temperatūra darba zonā: 24°C 2. Gaisa kustības ātrumu darba zonā: 0.25 m/sek. |
Atrast: | Prognozējamo neapmierināto personu skaits, % |
Risinājums: | Grafikā meklējam 24°C (horizontālas vērtības) un velkam līniju uz augšu līdz krustojumam ar 0,25 m/sek. līkni. Krustpunkta projekcija uz vertikālo asi = 25% |
Rezultāts: | Prognozējamo neapmierināto personu skaits sastādīs 25% |
Pielikums 4. Gaisa vadu blīvuma klases
Piemērs nr. 12. Noteikt gaisa vadu gaisa zudumus A, B, C un D klasēm. | |
Dots: |
Gaisa vada izmērs: 1.0 x 0.5 m, garums: 20 m; Sistēmu maksimālais darba spiediens: 700 Pa. |
Risinājums: |
Uz horizontālas asis atrodam spiediena vērtību 700 Pa un meklējam krustpunktu attiecīgo blīvuma klases līknēm. Projecējam uz vertikālo asi un iegūstam gaisa zudumus m3/h un 1m2: A klase – 6.86 m3/h uz 1m2; B klase – 2.26 m3/h uz 1m2; C klase – 0.78 m3/h uz 1m2; D klase – 0.28 m3/h uz 1m2. Gaisa vada norobežojošo virsmu laukums: (1.0+0.5)∙2∙20=60 m2; |
Rezultāts: |
Pārbaudāmā posma kopējiem gaisa zudumiem jābūt : A klasei 6.86∙60≤ 412 m3/h; B klasei 2.26∙60≤ 136 m3/h; C klasei 0.78∙60≤ 47 m3/h; D klasei 0.28∙60≤ 17 m3/h. |
Piemērs nr. 13. Noteikt gaisa vadu gaisa zudumus A, B, C un D klasēm. | |
Dots: |
Gaisa vada izmērs: 1.0 x 0.5 m, garums: 20 m; Sistēmu maksimālais darba spiediens: 200 Pa. |
Risinājums: |
Analoģiski: A klase – 3.04 m3/h uz 1m2; B klase – 1.00 m3/h uz 1m2; C klase – 0.34 m3/h uz 1m2; D klase – 0.13 m3/h un 1m2; Gaisa vada norobežojošo virsmu laukums: (1.0+0.5)∙2∙20=60 m2; |
Rezultāts: |
Pārbaudāmā posma kopējiem gaisa zudumiem jābūt: A klasei 3.04∙60≤ 182 m3/h; B klasei 1.00∙60≤ 60 m3/h; C klasei 0.34∙60≤ 20 m3/h; D klasei 0.13∙60≤ 8 m3/h; |
[1] 1 MJ/m2 = 0.278 kWh/m2
[2] Vides trokšņa rādītāja LAeq, T robežlielumi ir trokšņa rādītāja Ldiena, Lnakts vai Lvakars robežlielumi atbilstošajā diennakts daļā.
[3] Aizsargjoslās gar autoceļiem (tai skaitā arī gar autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir mazāka nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā), aizsargjoslās gar dzelzceļiem un teritorijās, kas atrodas tuvāk par 30 m no stacionāriem trokšņa avotiem, vides trokšņa robežlielumi uzskatāmi par mērķlielumiem.
[4] Trokšņa robežlielumi nodrošināmi normālā telpu ekspluatācijas režīmā, tas ir, telpās ar aizvērtiem logiem un durvīm (izņemot ražotāja iebūvētos ventilācijas kanālus), ieslēgtu piespiedu ventilāciju un gaisa kondicionēšanu, kā arī apgaismojumu, neņemot vērā telpu izmantošanas funkcionālo (fona) troksni, piemēram, atskaņoto mūziku, darbinieku un apmeklētāju sarunas.
[5] Trokšņa rādītāja LAmax robežlielums naktī ir par 20 dBA lielāks nekā attiecīgais trokšņa rādītāja LAeq,T robežlielums naktī.
[6] Sievietēm tabulās norādītās vērtības ir jāreizina ar 0.85; bērniem no 12 gadiem ar 0.75.
[7] Pēc āra gaisa CO2 satura Rīga pieskaitāma pie nelielām pilsētām.
[8] Pie nosacījuma, ka telpā nenotiek vēdināšanas un ventilācijas procesi.
[9] Optimāla (ekvivalenta) temperatūra – iedomājamas apkārtējās vides, vienmērīga temperatūra, pie kuras cilvēks zaudē tikpat siltuma ar siltumstarojumu un konvekciju, cik reālā vidē ar nevienmērīgu temperatūru.